Pareizi izvēlēti un uzstādīti radiatoru termostati nodrošina precīzu temperatūras kontroli atsevišķās telpās, samazinot apkures izmaksas un uzlabojot komforta līmeni. Tomēr ne visi radiatoru termostati ir vienādi.
Danfoss izgudroja radiatoru termostatus vēl tālajā 1943. gadā, laika gaitā tie ir uzlaboti un vēljoprojām ir aktuāli, lai sasniegtu ideālu temperatūru telpās un apkures sistēmu efektivitāti. Šo apgalvojumu apstiprina apkures kontroles testi, kas veikti Salfordas universitātes Enerģētikas Namā. Rezultāti pierādīja, ka radiatoru termostati nodrošina optimālu siltuma sadali mājoklī. Bez radiatoru termostatiem tas nav iespējams, pat ja sistēma ir sabalansēta.
Lai gan pasaulē radiatoru termostats ir kļuvusi par plašāk izmantoto apkures vadības ierīci, tirgū pieejamais plašais produktu klāsts un to funkcionalitāte var radīt neskaidrības pat pieredzējušam apkures sistēmas uzstādītājam. Ir jāatrod risinājums, kas atbilst lietotāja vajadzībām, nevis jāizvēlas lētākais variants vai jāpieturas pie tā, kas jau zināms.
Radiatoru termostatu plusi un mīnusi
Ja apskatīsiet kādu no tiešsaistes santehnikas forumiem, Jūs, iespējams, saskarsieties ar diskusijām par to, kuru radiatoru termostatu izvēlēties un uzstādīt, kā arī tiks runāts par dažādu zīmolu un veidu priekšrocībām un trūkumiem. Lai izdarītu pareizo izvēli, uzstādītājiem ir jāapzinās būtiskākās atšķirības starp dažādiem tirgū pieejamajiem radiatoru termostatiem, kas ir - sensorā izmantotais materiāls.
Pamatkoncepcija
Sāksim ar mūsdienu radiatoru termostatu pamatkoncepcijas izklāstu. Katras radiatoru termostata galviņas iekšpusē ir sensors, kas parasti pildīts ar vasku vai īpašu šķidrumu, kas izplešas, sasilstot telpas temperatūrai, un saraujas, kad tā atdziest. Uzstādot sensoru uz radiatora vārsta, tas tiek savienots ar vārsta ligzdu korpusa iekšpusē, kas atver vārstu, kad sensors saraujas, un aizver, kad sensors izplešas, lai radiatorā ielaistu vairāk vai mazāk silto ūdeni. Lai gan šī koncepcija pati par sevi ir ļoti efektīva, sensora iekšpusē izmantotais materiāls ietekmēs radiatora termostata kopējo veiktspēju un precizitāti. Tas ir tāpēc, ka dažādiem materiāliem sākotnēji un pie nolietojuma ir atšķirīgas termiskās īpašības.
Reakcijas laiks
Saskaņā ar fizikas pamatlikumiem, jo vieglāks ir sensorā izmantotais materiāls, jo ātrāk tas reaģēs uz apkārtējās vides temperatūras izmaiņām. Paturot prātā šo principu, varam secināt, ka ar šķidrumu pildīto modeļu priekšrocība ir - ātrāks reakcijas laiks, salīdzinot ar sensoru, kas pildīts ar vasku. Tā kā vasks ir smagāks un blīvāks materiāls, tas salīdzinoši lēni izplešas vai saraujas. Nav nepieciešams zinātņu grāds, lai saprastu, ka, runājot par mājas apkuri, radiatora termostata reakcijas laiks ietekmēs ne tikai komfortu, bet arī enerģijas patēriņu un kopējās apkures izmaksas.
Ar vasku pildīts radiatora termostats
Neatkarīgi no lēnāka reakcijas laika, daudzos gadījumos vaskam radiatora termostata sensorā ir tendence laika gaitā mainīt konsistenci. Tas galvenokārt ir saistīts ar vaska kristālisko sastāvu. Kristāli ar laiku kļūst lielāki. Tas padara vasku cietāku un smagāku, tāpēc tam ir nepieciešama augstāka temperatūra, lai tas reaģētu uz temperatūras izmaiņām. Lai gan šis process var ilgt pat gadu, šajā laikā lietotājs atklās, ka viņam ir jāpalielina temperatūras iestatījumi, lai mājoklī sasniegtu iepriekšējo komforta līmeni. Tas laika gaitā var būtiski mainīt apkures izmaksas un galu galā - mazināt enerģijas ietaupījumu, kas tika paredzēts uzstādot radiatora termostatu.
Apzināta izvēle
Ir pierādīts, ka radiatora termostats palīdz mājsaimniecībām ietaupīt enerģiju un uzlabot komfortu, taču, lai šīs priekšrocības ilgtermiņā atmaksātos, ir svarīgi zināt, kas atrodas sensora iekšpusē. Zinot atšķirības, varat izdarīt apzinātu izvēli un uzstādīt klientam rentablu un enerģiju taupošu apkures regulētāju.