Privātmājas apkure ar DEVI siltām grīdām

otrdiena, 2020. gada 28. jūlijs

Laurins, klients no Lietuvas, dalās savā pieredzē - ka apkurināt māju izmantojot DEVI apsildes kabeļus.

Sildi māju ar elektrību – nepārtērējot!

«Piekrītu, ka elektrība ir dārgākais siltumenerģijas avots, citi apkures veidi maksā lētāk. Taču, ja māja ir labi nosiltināta, patērētā siltuma daudzums nav tik liels un cenu starpība ir pārāk maza, lai maksātu par nopietnas katlutelpas ierīkošanu. Tas vienkārši neatmaksājas», uzskata Laurins no Lietuvas, kurš savu māju apsilda ar elektrību.

Sildīt māju ar elektrību vīrietis izvēlējās rūpīgi izpētot dažādus būvniecības forumus un pieejamo literatūru, kad vēl gatavojās mājas celtniecībai. Lēmums sildīt privātmāju ar elektrību daudziem bija pārsteigums, arī kaimiņu celtnieks sacīja, ka Laurins rīkojas muļķīgi un apkures kabeļu pārdevēji viņu vienkārši maldina. Tomēr Laurins uzcēla 100 kvadrātmetru plašu māju no SIP paneļiem un uzticējās matemātikai.

Mājas siltuma zuduma novērtējums parādīja, ka mājas apkurināšanai gadā vajadzēs nedaudz vairāk par 2,5 tūkstošiem kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Tik neliels daudzums tika aprēķināts, ņemot vērā ne tikai mājas siltumizolācijas slāni, bet arī plānoto rekuperatora uzstādīšanu. Tas mājai piegādā tikai par 5% vēsāku gaisu, nekā noņem.

«Sarēķinājām, ka gadā par apkuri būs jāmaksā 255 eiro un 108 eiro par karsto ūdeni. Tātad kopā 363 eiro. Šo summu mēs pat sareizinājām, tātad aptuvenās izmaksas ir 700 eiro gadā, un arī šī summa joprojām ir pieņemama. Toties mums nav apkures telpas, skursteņu, ģeotermisko vai citu siltumsūkņu, nav radiatoru un ūdens cauruļu uz grīdas. Mums ir pāris ruļļu DEVIflex elektriskā kabeļa, kuru ievietojām grīdas pamatos, un tikai pāris, bet ļoti gudri termostati, kurus ar mobilā tālruņa palīdzību var vadīt no jebkuras vietas», stāsta Laurins.

Rezultāts pēc pirmās ziemas tiešām bija iepriecinošs. Mājas sildīšanai bija noteikts apkures grafiks: no pulk.: 6:30 līdz 9:00 guļamistabā jābūt 21°, bet dzīvojamajā zonā – 23,5° siltam. Tādai pašai temperatūrai jābūt arī vakarā no pulk.: 19:00 līdz pusnaktij. Otrajā stāvā apkure vispār nav uzstādīta, jo pietiek ar siltumu no pirmā stāva. Apkures režīms aprēķināts tā, lai māja tiktu apsildīta un elektrība tērēta naktī, kad ir spēkā nakts tarifs, bet uzkrāto siltumu pēc iespējas vairāk izmantotu dienā. Šajā ziemā apmēram 70% elektroenerģijas patēriņa bija naktīs un nedēļas nogalēs.

«Lai arī aizvadītās ziemas āra temperatūra vairāk atgādināja rudeni, esam ļoti apmierināti ar rezultātu – dzīvošana bija silta un lēta. Domāju, ka pat aukstākā ziemā skaitļi nebūs biedējoši», teic Laurins. Viņš veica apkures kabeļu patērētās elektroenerģijas uzskaiti. Tā parādīja, ka laikā no oktobra, kad sākās apkures sezona, līdz aprīļa beigām apkurei tika izmantota 2031 kWh elektroenerģijas, kas naudas izteiksmē ir 244 eiro.

«Ja veidotu ģeotermiskos, gaiss-ūdens, gaiss-gaiss siltumsūkņus, apkures izmaksas būtu apmēram trīs reizes zemākas. Pieņemsim, ka mājas apkure izmaksātu 80 eiro sezonā un es ietaupītu 160 eiro gadā», aprēķina vīrietis. Tomēr, ņemot vērā, cik maksā minētā iekārta, tas atmaksātos lēnāk, ja atceras, ka 2017. gada beigās apkures kabeļi un termoregulatori izmaksāja 629 eiro.

Pēc pirmās apkures sezonas Laurins saprata vairākas lietas. Ziemā gaisa temperatūra mājas otrajā stāvā ir par pāris grādiem zemāka nekā pirmajā stāvā. Tāpēc, ja augšstāvā būtu guļamistaba (tā atrodas pirmajā stāvā), viss būtu kārtībā, jo guļamistabai jābūt vēsākai. Savukārt temperatūra kabinetā un bērnistabā ir mazliet par zemu, tāpēc nākamajā ziemā Laurins plāno uzstādīt atsevišķus mazus radiatorus, kas sildīs telpas līdz vajadzīgajai temperatūrai.

Vēl viens šādas apkures trūkums salīdzinājumā ar citām apkures metodēm – elektrība uzkarsē, bet nedzesē, un vasarā labi izolētā mājā kļūs pārāk karsts. Tāpēc, ja ir uzstādīta gaisa-ūdens sistēma, to var izmantot arī mājas atvēsināšanai. Mājas dzesēšanai var izvēlēties arī citas metodes – Laurins plāno rekuperatoram uzbūvēt īpašu fīču (pielikumu), kas atvēsina gaisu un apgādā to ar ventilācijas kanāliem.

Apkures izmaksas 2019./2020. gada sezonā

2019. gada oktobris: 132 kWh/15 eiro
2019. gada novembris: 335 kWh/38 eiro
2019. gada decembris: 411 kWh/46 eiro
2020. gada janvāris: 414 kWh/52 eiro
2020. gada februāris: 346 kWh/43 eiro
2020. gada marts: 296 kWh/38 eiro
2020. gada aprīlis: 97 kWh/12 eiro

Kopā apkurei tika izmantota 2031 kWh jeb 244 eiro (70% elektrības tika patērēta naktīs un nedēļas nogalēs).

Nākotne ir elektrībā!